Dortmundas Pirts gariņa stāsts.
Paveiktas skaistas lietas.
Pirts Gariņš Dortmundā viegli smaida un apmierināti dudina:
" Tā, tā- smaržas izbaudīju, visus sasildīju ar meža gariem arī visu sarunāju. Viņi gan nebija tik redzami, bet ar acs kaktiņu vērīgākie varēja pamanīt ēnas aizslīdam, saklausīt putnus čivinām vai suņus rejam Vienu dienu divas ūbeles ozolā blakus pirtij pat saķīvējās- kurai pirts laikā jādūdo pirmajai?
Ak, jā- šoreiz līdz ar ierastajiem darbiem ienāca papildus notikums - ugunsrituāls. Ko tādu šeit nebiju manījis- vienā ritmiskā dejā ap ugunskuru vienojās turpat vai desmit kāju pāri. Klauvēja gan pie mātes Zemes durvīm, gan vējus sauca, gan balsis vingrināja, gan skaņas skandināja. Tuvējo mežu ar izkūpināja, tā, ka mazie ķinķerīši pamuka kur kurais. Pēc šī varēs saukt guni un meklēt atslēdziņas gan katrs savā svētvietā, gan atgriezties šeit, atpakaļ- vieta turpmākajiem ugunsritiem iesvētīta.
Vakara sievu grupu pirti arī nebiju līdz šim baudījis- tādas smaidīgas, vieglas, noslēpumaini domīgas aizvirpuļoja pēc aukstās ūdens baļļas. Ak, šīs smaržas- no, pērn, Saulgriežos sietajām slotiņām- bērzu, ozolu, vasaras medainās atmiņas liepziedu slotiņās, piparmētru, vērmeļu, vībotņu slotiņas- eh, tagad būs jāgaida līdz aprīlim, lai to visu atkal izbaudītu. Nu, jā...daudzi stāsti tika izstāstīti individuālajos pirts notikumos- pat asariņu notrausu reizēm klausoties, bet- visi kā viens pēc pirts teica - ak, cik viegli palika!
Sava teikšana bija arī Mušmirītei, bet, nu tur katram pašam savas takas, es jau tālāk daudz par istabas durvīm neeju.
Lai transformācijas atver nākamās durvis, lai ceļš pie sevis balts."
Dortmundas Pirts Gariņa stāstu mīlestībā pierakstīja Ilga Gavare
2026.gada janvāris
