Pirtīžas

Īpašs bērniņa, mammas un tēta kopīgs piedzīvojums pirtī, jeb pirtīžas.

Senos laikos tā bija pirmā bērniņa mazgāšanās reize, taču mūsdienās tas vairāk ir ģimenisks notikums pirtī, kas palīdz gan ķermeniski gan garīgi ģimenei noslēgt bērniņa gaidīšanas periodu un dzemdības.

Pirtīžās galvenais ir mazulis un viņa māmiņa, taču viegls pēriens tiek arī tētim.

Pirts temperatūra bērniņa vannošanas laikā ir ļoti maiga - līdz 40 grādiem.

• Īpaši, ugunskurā gatavots, no māmiņas vāktām zālītēm, vannas ūdentiņš, kurš tiek piepildīts ar vecāku laba vēlējumiem savam mazulim.

• Maigas bērza vai liepas slotiņas.

• Mammas pieniņa "skrubītis", kas maigi notīra ādiņu.

  Procesa laikā  uz bērna ādiņas var atklāties īsāki vai garāki melni matiņi, bet var arī tādi nebūt.

Pastāv uzskats, ka bērniņš pēc pirtīžām mierīgāk guļ, taču, manuprāt, lielākais noslēpums ir mammas mierā un harmonijā, jo arī mamma piedzīvo īsu pirts procesu. Pirts slotiņu baudījums tiek arī tētim. 

Norises laiki tiek pieskaņoti bērniņa dzīves ritmam.

Arī vecākiem ir dažādi "mājas darbi", lai sagatavotos un noskaņotos šim svarīgajam notikumam. Piemēram - sagatavot avota ūdeni vanniņai, sagatavot 9 dažādu Latvijas koku zariņus ugunskuram, nopīt pīnīti no vilnas dzijas ar laba vēlējumiem mazulim, sarūpēt jostiņu un baltu linu krekliņu. Par šiem un vēl citiem "uzdevumiem" es informēju vecākus atsevišķi, kad pieņemts lēmums par pirtīžu veikšanu.

Par cenu vienojamies individuāli.

Rituālu ir vēlams veikt bērna dzīves pirmajos mēnešos. Var arī vēlāk, taču tad tas ir jau citādāks pasākums, kas saistās, galvenokārt, ar bērniņa pirmo pirts pieredzi, ne "saru dzīšanu".